Brīvības iela 88
Zemesgabals formē nozīmīgu Rīgas vēsturiskā centra pilsētbūvnieciskās struktūras galvenās ass Brīvības ielas krustojumu ar Matīsa un Miera ielām. Ēku būvapjomi ļoti labi eksponējas no visu trīs ielu skatu perspektīvēm. Vēsturiskā būvapjoma galvenā dominante ir ielu krustojumu vaiņagojošs stūra akcents - cilindra formas tornis, segts ar sfērisku jumtu. Vēsturiski virs tā atradusies apaļciļņa skulptūra - ērglis. To restaurācijas un pārbūves priekšlikumā plānots atjaunot. Nams saglabājis sava pirmā īpašnieka un cēlēja vārdu līdz mūsdienām, joprojām to dēvē par Ozoliņa namu jeb Ozoliņa pasāžu. Jau pirmajā metā ēkas autori - arhitekti E. Pole un K. Pēkšēns cauri nama pagalmam ieprojektēja pasāžu, kura saglabājusies līdz mūsdienām. Projekta priekšlikumā paredzēts saglabāt pasāžas nozīmīgumu un vizuālo caurredzamību, kas atklājas skatos no Brīvības un Matīsa ielām. Taču plānots būtiski mainīt konceptuālo pieeju. Pasāžas caurbrauktuvju ieejas vārti plānoti kā galvenās ieejas ēkā, bet iekšpagalms veidots segts ar vieglas konstrukcijas stiklotu jumtu. Tādējādi vēsturiskais pagams kļūtu par visas ēkas publisko telpu kodolu. Tajā paredzēts izvietot viesnīcas vestibilu. Pirmajā stāvā ar ieeju no Brīvības un Matīsa ielām ieprojektētas komercfunkcijas, saglabājot dzīvīgu ielas fronti visā būvapjoma garumā pa ielas perimetru. Galvenā piegādes ieeja plānota no Matīsa ielas - esošajā caurbrauktuvē ieprojektēts jauns panduss uz pagraba stāva telpām.